Alaṣka tga tawankt akkʷ yusɛan ɣ tmazirt n USA, tuti s unuḍu tawankt n Ttiksas, macc drusn imzdaɣn nns, tumẓ ida wis 48 ɣ wuṭṭun n imzdaɣn, ar as ttinin "awttu iggʷran" (last frontier) acku tuggt n ikalln nns ur ta ttyawzdaɣn. Tiɣrmt n Junu ad igan tamaẓunt nns, imma tamdint nns akkʷ imqqurn ɣ ma izdin d wuṭṭun n yimzdaɣn tga tt tɣrmt n Wankuraydj.

Alaṣka
State of Alaska
Tamssugurt
Tamaẓunt Juneau
Tutlayin timaddudin Taglizit, tlingit, inupiaq, langues yupik, alutiiq, aléoute, dena'ina, deg hit'an, holikachuk, koyukon, kolchan, gwich’in, langues tanana, tanacross, han, ahtna, eyak, haïda d tsimshian
Tarakalt
Tajumma 1717856 km²
Iwtta d Yukon, Colombie-Britannique d Tchoukotka
Tadimugṛafit
Imzdaɣn 733 391 imezdaɣ. (1 Yebrir 2020)
Takatin 255 173
Umlan yaḍnin
Akud adigan UTC−09:00, UTC+14:00, Hawaii–Aleutian Time Zone d Amérique/Anchorage
alaska.gov

Tanqqiṭṭ akkʷ illan ɣ utaram n Walaṣka tmgala d Rusya s 82 Km, imma tanqqiṭṭ illan ɣ ttmi n iẓẓlmḍ ha nn taggug i usanuḍ n iẓẓilmḍ s 2090 Km.

Ɣ usga n unzwi, tirɣi n tmazirt ar tjgugul gr -62°S d ar taqqʷlay ar +38°S, Ɣ wakud n tnbdut ar tsummur tmazirt mad ittggan 20 n tsragt n tizi ɣ wassf.

Tettyawssan Walṣka s idrarn nns attuynin d tmuɣli nns bahra ifulkin, afa n Makkinliy ilkm ɣ tattuyt 6194 n umitru ssɣ iggi n yill, ɣaylli gis igan afa akkʷ yattuyn ɣ tmazirt n USA.

Amzruy ssnfl

Alaṣka, zdɣn yad gis kra n tamttiwin zun d Inwitn (Iskimu) d Izandyanen d Walyuṭn, kcmn sul fllatsn kra n imsnubbucn umliln ssɣ Rusya da rad gis skrn yat tzdduɣt ɣ tgzirt n Kudyak, mayad ɣ usggʷas n 1784.

Ilmma rad sɣn Yimirikaniyn tamazirt-ad dar Irusiyyn ɣ usggʷas n 1867, fkan asn gis 7,2 n umlyun n Uḍulaṛ, ittsmma ɣar 5 n id ssantim i yan uhkṭaṛ, acku ɣaln mddn ɣ wakudan is d ɣar yan wakal n uɣris ka ad tga hlli, ɣayann af as fkan ism n Isburgya (Icebergia).

Ɣ usggʷas n 1912 Akungris n Marikan rad issikd akccum n Walaṣka ɣ wayda n USA, ɣ 3 innayr n usggʷas n 1959 rad tg tawankt tis 49.

Timaxirin nns ssnfl

Atig n tmazirt ur infalal ar yan uzmz imaṭln, lliɣ ufan is gis tlla yat tmaxirt iggutn n islman d imɣuzn d waman d ukccuḍ d wurɣ d yan ccarij imqqurn n ulpiṭrul, tssufa sul atig lli s tt sɣan nttni sul wahli a s t inn tugr.

Aknyal nns ssnfl

Aknyal n tawankt n Walṣka illa ssɣ usggʷas n 1927, iskr tt ɣar yan uḥcmiy yaqqran ɣ ukulij dars 13 n usggʷas, iga gis sa n itran ad sisn iml timaxirin n wurɣ da tla tmazirt, imma wis tam ɣ itran isrs t inn ɣ tɣmrt n uflla iskr sis tamatart f udɣar n Walaṣka ɣ umaḍal.

Tamallayt ssnfl

Tamazirt-ad ur illi kra s rad tettyawssan uggar n ugama nns d ittawin tiṭ s tiẓgiwin d taganin nns d ysaffn nns d uɣris nns, ukan llant snat taganin mqqurnin ɣ uftas n iffus, ism asnt Cugac d Tungass. llan daɣ sin ismmurritn, asmmurri n Dinali nttan a ɣ illa wafa akkʷ yattuyn n Marikan, afa n Mak-kinliy. ilin ismmurritn yaḍni zun d:

  • Arctic National Park.
  • Glacier Bay National Park.
  • Katmai National Park.
  • Sitka National Historical Park.
  • Gold Rush National Historical Park.

Tisuɣal ssnfl